Sēžu darbā, ēdu pusdienas

Sen nekas nav rakstīts – vai nu tādēļ, ka nav laika, vai arī nav gribēšanas. Pēdējās dienas cenšos izbaudīt brīvo laiku, jo tā ir kļuvis jūtami mazāk – darbs 8h dienā – agri jāceļas (6.00, jo 6.30 sākas maiņa – bet dzīvoju 5min attālumā no darba ) un salīdzinoši agri eju gulēt, pluss vēl kosmētiskais remonts dzīvoklī.

Ja kādreiz sēdēju līdz vieniem, diviem naktī, tad tagad jau divpadsmitos acis krīt ciet, laikam tomēr pa to dienu darbā diezgan pamatīgi nogurst – visu laiku kustībā – nav ne brīdis atelpai – tikai pusdienu pārtraukums pusstunda. Nav jau daudz, bet patiesībā pietiek.

Katrā ziņā – nu patīk man strādāt – atkal jūties dzīvs

Labi – tagad jāskrien atpakaļ pie darba – mana pusstunda jau pagājusi. Gan jau drīzumā vēl uzrakstīšu

biudīc var apstīt šeit

Jup! Beidzot tas ir galā.. Skola.. Eksāmeni.. Bet vēl tā īsti nemaz neesmu apzinājusies to – vairs gandrīz nekādas mācīšanās

Patiesībā šis pēdējais gads vilkās nemaz ne tik lēni, bet laikam jau tas tāpēc, ka apmēram pusi no visām mācību stundām vispār neapmeklēju. Bet nekas – es tak pabeidzu! Un nemaz ne tik slikti, lai gan gribētos labāk.. + bija arī pāris jauki skolotāji, kas manas stundu neapmeklēšanas dēļ un “labās” attieksmes pret mācīšanos dēļ novilka man atzīmes apzināti

Mūsu vēstures skolotājai laikam vienmēr valdījis uzskats, ka, ja tu neapmeklē viņas stundas, tad acīmredzot tu no vēstures neko pilnīgi nezini (tas jau nekas, ka tu vienalga mācies no grāmatām – tas kas grāmatās – izrādās nav pareizi un pilnīgi – nu tā es secināju pēc savām vēstures kontroldarbu atzīmēm), nu jā tur mani kārtīgi centās nogremdēt un neļāva taisīt nekādus papildus darbus, lai uzlabotu atzīmi (patiesībā labprāt būtu uztaisījusi) – bet nu beigās viss nokārtojās daudz maz (ar direktores palīdzību) (viņa vismaz mums ir super!) un nu “jaukā” vēstures skolotāja mani, pēc citu teiktajiem vārdiem, vienkārši neieredz – nu vai tad tas slikti?

Njā.. Nākošā “brīnešķīgā” skolotāja bija latviešu valodas/literatūras – ar tādiem tekstiem kā piemēram “es tevi nepielaidīšu pie eksāmeniem”, “MAN IR SAVI PRINCIPI” – kā skolotājam var būt kādi principi attiecībā uz to, ka viņa neatdod darba mapi, lai varētu pārskatīt pirms eksāmena? Kādi? O_o Tas, ka es nevēlos tērēt visu savu dienu, lai aizietu uz 5 min pie viņas uz konsultācijām? Man acīmredzot to nekad nesaprast.. Viņai vispār bija tik mainīga attieksme pret mani.. Ja kādu laiku nebiju rādījusies skolā (kaut vai slimības dēļ), tad viņa vnk mani neieredzēja un psihoja, ja es kaut ko pajautāju – absurds – ko citu lai saka.. Citas reizes atkal, ja kaut ko esmu labi izdarījusi – viņa bija tik normāla un konsultēja mani, bet reizēm es vienkārši viņu nespēju saprast. Varbūt tā būtu mana vaina? Arī tas, ka domrakstus rakstīju pa savam prātam (tā lai man patīk), bet viņai vienmēr bija pretenzijas. Lai gan vienu 8 viņa ielika man par brīvo domrakstu un beigās bija pierakstījusi “Interesanti!”, es biju patiesi šokā, bija pat doma ierāmēt un piekārt pie sienas šo domrakstu

Nu jāaa…

Ar pārējiem skolotājiem un mācībām man itkā problēmu nebija.  Ja nu vienīgi tas, ka klases audzinātāja mani vienmēr bāra par stundu kavējumiem un visu laiku apgalvoja, ka tādā garā es eksāmenus es nenolikšu, psc

Par eksāmeniem

Patika! ;D

Pirmais bija centralizētais eksāmens angļu valodā – es teikšu tā – man pat patika, likās, ka nebija grūts, bet tā kā rezultātus vēl nezinu – nemāku spriest par savu pareizo domāšanu angļu valodā (gatavojusies nebiju pilnīgi) 

Pēc tam bija eksāmens latviešu valodā/literatūrā – arī nebija slikts.

Valsts ieskaite ģeogrāfijā bija tāda diezgan nepatīkama, bet cik zinu – no mūsu skolas neviens nebija nesekmīgs.

Nu jā – un mana mīļā matemātika – kā tad bez tās ;D 1. eksāmena daļa bika Ok, bet 2. un 3. – es pat nezināju, ko visu brīvo laiku darīt, jo neko daudz tur neuzrakstīju (man galvenais mērķis bija dabūt vismaz E līmeni (wasntme), bet cik dabuuju zināšu tikai 17. jūlijā). Eksāmena dienā izrādījās ka netā bija atrodams eksāmens 7 stundas pirms tā notikšanas – būtu es zinājusi.. Tikkai ātri vien tas no urlas.lv tika izņemts ;D

Mans vienīgais izvēles eksāmens, kurš bija arī mans pēdējais – krievu valoda (svešvaloda) – arī nebija ne vainas vsp liekas, ka šogad visi valodu eksāmeni bija diezgan viegli un bez problēmām uzrakstāmi – kas priecē

Ceru tik, ka gala rezultāts mani vismaz priecēs

Gaidam izlaidumu 17. jūlijā!

P.S. – meklēju darbu Ventspilī IT sfērā. Ir kādam kādi ieteikumi, kur griezties? :]

24., 25. un 26. aprīlī norisinājās 33. Zinātniski pētniecisko darbu konference, kurā piedalījos arī es ar savu darbu “Talsu Valsts ģimnāzijas e-Portfolio”.

Patiesībā 24. aprīlis bija fiziķu un ķīmiķu diena, bet 25. un 26. aprīlī dalību ņēmu arī es.

Tātad 25. aprīlī savu darbu aizstāvēt tika uzaicināti vairāk kā 300 darbu autoru no vairāk kā 500 no visas valsts aizsūtītajiem ZPD darbiem 21 sekcijā. Es biju viena no šiem vairāk  kā 300 darbu autoriem un ņēmu dalību Informātikas sekcijā, kur tika uzaicināti tikai 11 darbi (1 neieradās – tātad tika anulēts), un konkurence izvērtās starp 10 darbiem.

Teikšu tā – informātikā jēdzīgu tēmu ir ļoti grūti atrast, kā par to biju pārliecinājusies, un tas apliecinājās arī tagad, jo, manuprāt, puse no šiem 10 darbiem bija diezgan nejēdzīgi un nesakarīgi, bet bija arī pāris, ko varēja ar interesi paklausītiem, piemēram, runāja viens “hakeris”, kuru nedaudz iegāza ar jautājumiem un varēja pasmieties :] Vēl no interesantajiem darbiem bija kaut kas par biometriju – konkrēti jau vairs nepateikšu, bet, pēc manām domām, tas bija labākais konkurents un arī būtu pelnījis 1. pakāpes diplomu, bet diemžēl saņēma tikai 2. pakāpes diplomu. 1. pakāpes diplomu laikam saņēma zēni, kuru darbs bija saistīts ar fraktāļiem  un to attēlošanu – vai kaut kas tamlīdzīgs ;D nu un arī es – par ko biju diezgan pārsteigta. Norunāju savu prezentāciju un domāju  – beidzot viss… Mhm – kā tad – tā kā biju saņēmusi 1. pakāpes diplomu un kādam no mūsu Informātikas sekcijas bija jāuzstājas arī 26. aprīlī, kur prezentēja labāko darbu no katras sekcijas – tad nācās arī doties.

26. aprīlī – 7dien – kopā tika prezentēti 19 darbi un es prezentēju 18. Atklāju tādu lietu – jo vairāk cilvēku, kuri klausās, jo mazāks uztraukums, jo šoreiz jau vairs uztraukuma nebija pilnīgi nekāda – nu vismaz man pašai tā likās :] Noprezentēju, diezgan veiksmīgi un pārliecinoši atbildēju uz uzdotajiem jautājumiem un nu bija miers :] Atlika tikai sagaidīt apbalvošanu, saņemt diplomu, un doties mājās..

Patiesībā liels nogurums un gribas gulēt, neesmu izmācījusies uz rītdienu un nemaz netaisos, jo tomēr biju vienīgā, kas šodien pārstāvēja Talsu Valsts ģimnāziju lielajā konferencē un domāju, ka esmu pelnījusi nedaudz arī atpūsties šajā nedēļas nogalē (lai gan neizskatās, ka no tā kaut kas sanāks, jo nedēļas nogale jau cauri un tulīt plks. 23:00 – jānoskatās kāda filma, jāpadzer tēja un jāiet gulēt, lai rīt tomēr apmeklētu skolu) ;D

P.S. Šeit var apskatīt manis izveidoto Talsu Valsts ģimnāzijas e-Portfolio, kamēr tas nav ievietots skolas mājaslapā

Šodien, 9. matrā mūsu skolā – Talsu Valsts ģimnāzijā – norisinājās Zinātniski Pētniecisko darbu konference, kur katram 12.kl. skolēnam bija jāaizstāv savs veikums.
Mans zinātniski pētnieciskais darbs – pats par sevi saprotams – tapa Informātikā ) un kas pats dīvainākais – es biju vienīgā informātikas sekcijā. No vienas puses jau labi – nebija konkurentu
Mana zinātniski pētniecikā darba tēma bija “Talsu Valsts ģimnāzijas e-portfolio” – samērā interesanta un aktuāla mūsdienās. Un milzīgs paldies manam Konsultantam ;D par neiedomājami lielo palīdzību tehniskās daļas veikšanā (neuztraucies – prezentācijā ar Tevi pieminēju ). Nu katrā ziņā par darbu dabūju 10 un tiku tālāk uz darba aistāvēšanu rajonā. Ļoti iepriecināja recenzentu recenzijas )

P.S. Apsveicu visus savus klasesbiedrus, kuri arī tika uz rajonu, lai veicas!!

Nju jau kādu laiciņu neko neesmu rakstījusi – laikam tāpēc ka īsti nav ko rakstīt, bet sagribējās uzrakstīt kaut ko par neko vai tā teikt vnk par dzīvi šodien )

em.. nu.. Jauns gads – bet dzīve turpinās un arī iesāktais un nepabeigtais turpinās. Daudzi ar Jaunā gada sākšanos kaut ko apņemas, bet nu es neesmu nospraudusi sev nekaāus dižos mērķus tieši šim gadam ) Nu varbūt paaris lietiņas ir (wasntme), ko gribētos izdarīt, bet tās jau nav atkarīgas no jauna gada, bet gan no pašas vēlēšanās un iespējām ) Vēl joprojām plānoju nolikt Microsoft sertifikātu, daudz maz godam pabeigt skolu un nolikt exāmenus (āaa, jā, vēl tak zinātniski pētnieciskais darbs, ko nemaz vēl pat iesākusi neesmu), un vēl nebūtu arī slikti tikt pie autovadītāja apliecības ;D

Bet vispār es tagad labprāt vēl kādas pāris nedēļiņas būtu pagulšņājusi mājās zem segas, vai arī izbaudījusi šīs skaistās, sniegainās dienas bez kādām rūpēm par skolu un ar to saistītām problēmām (tai skaitā nejaukien skolotājiem) – vienvārd sakot – paslinkojusi.

Lai nu kā – pagaidām šai gadā esmu dikti pacilātā garstāvoklī par spīti visam ))))

P.S. – klausos mūziku – vairāk trance )
te viena, kura man patīk: BARCODE BROTHERS_Ambient

+ pozitīva bildīte – smile

Sākumā vispār bija grūti izvēlēties, kuru no šiem mazajiem noutiem lai ņem. Tad pēc ilgas pētīšanas, kas viņiem vēderā – tika atmesti vairāki varianti. Un svārstījos starp Acer Aspire One  un Asus Eee PC 1000H (vēl viens variants, kas patika – MSI – bet diemžēl tā cena bij krietni lielāka).  Tad nu tā kā pēc “iekšām” viņi bija gandrīz vienādi, bet pēc dizaina vairāk patika Asus – paņēmu šo :]

Asus Eee PC 1000H White

kāpēc tieši balts?

- nu tāpēc, ka saskatījos uz Macbook, kas ļoti iepatikās, bet priekš tādas rotaļlietas naudiņas galīgi nepietika.

Svars – kg 1.4

Displejs, collas: 10

Izšķirtspēja, pikseļi: 1024 x 600

Procesors: Intel Atom N270 1.6GHz

Operatīvā atmiņa: MB 1024 (nomainīta uz 2gb)

Cietais disks: GB 80

Video karte – Integrated

USB porti: 3

Bluetooth; Web Kamera; Card Reader; WIFI

1) uzreiz tika pārinstalēta operētājsistēma no Linux uz Windows 7 – strādā veiklāk nekā biju gaidījusi un dikti patīk :]

- laikam jau lielākais no plusiem ir tas, ka viņš ir maziņš un ērts nēsāšanai līdzi.

- funkcionāla ziņā ne ar ko īpaši neatšķiras no parastā laptopa, ja nu vienīgi ar to, ka viņam ir nedaudz cita tipa procesors.

- arī daudzas spēlītes iet, jo videokarte nemaz nav no tām sliktākajām.

- vienīgi pelīti laikam būs jāpiepērk klāt, jo vēl joprojām (2. diena) īsti nevaru pierakst pie touchpada, bet nu patiesībā ceru, ka ar laiku pieradīšu :]

Jā..

Beidzot pirmais sniedziņš uzsnidzis.

Bērnības atmiņas un sajūtas..

Tāds skumīgs un reizē sirsnīgs laiks..

P.S. biude kāda nu ir – jo atstājuši mani tikai ar digitālo ziepīti ;D

Nepietiek jau ar kavējumiem, kur par katru attaisnoti vai neattaisnoti kavēto mācību stundu (atsevišķos gadījumos minūti) jāklausās pārmetumi no mācību priekšmetu skolotājiem, tagad nu skolā ieviests jauns mācību kontrolēšanas veids.

No katras vidusskolas klases tika izvēlēts pa dazhiem skolēniem, kuriem jāpilda “Skolēnu aptauja par mājas darbu saturu, veidiem un mājas darbu (mutisko un rakstisko) veikšanai nepieciešamo laiku…” Un tas veselas nedēļas garumā (labi, ka ne visa mācību gada garumā). Un kā nu ne – arī es tiku nejauši izvēlēta šo “laimīgo” skolēnu kārtā.

Lapā katru dienu jāraksta kādus mājas darbus pildi un cik laika katrs no tiem prasa (pat brīvdienas nav atstājuši mierā). Katrā ziņā muļķības kaut kādas.

Pēc mācību pārzines teiktā, tas uzlabos situāciju. Tikai jautājums – kādu situāciju? Mājas darbu daudzumu jau nu nesamazinās, jo katrs skolotājs taču uzskata, ka viņa mācību priekšmets tak tas svarīgākais un jāattīsta skolēnu prasmes un jāveicina interese tieši viņu priekšmetā. Bet kuram gan patīk, kad vēl arī ārpus skolas – mājās jāmācās un jāatdod mācībām savs brīvais laiks, kad gribas darīt pavisam kaut ko citu.. Manuprāt, 99.99%, ka sakarā ar šīm aptaujām nemainīsies pilnīgi nekas, ja nu vienīgi tādā gadījumā, ja lapu nebūsi cītīgi un godprātīgi aizpildījis vai arī tajā atspoguļosies, ka mājas darbus pildi maz vai vispār nepildi, tad  dabūsi klausīties morāli no mācību pārzines par to, ka skola ir tas pats svarīgākais dzīves posms, ka bez izcilas izglītības esi norakstāms utt. (esmu jau to atklausījusies pagājušajā mācību gadā sakarā ar slimības dēļ kavētajām stundām ).

Lūk šāda izskatās aptaujas viena puse:

P.S. Cik labi, ka šis man ir pēdējais mācību gads vidusskolā – nemaz negribētu pieredzēt, kas tur notiks nākošajā, aiznākošajā utt. mācību gadā..

Ārā diemžēl jau kļūst krietni auksts, bet izmantojam pēdējās saulainās dienas,

lai izveidotu kādu oriģinālu kukaiņbildi, kamēr kukaiņi un visi lidoņi vēl nav aizlaidušies Drīz jau pienāks ziema un tad fotografēšanas objekti būs pavisam citādi, bet cerams arī ziemas bargajā aukstumā un nelaikā atradīsies kas acij tīkams

Šeit nu viena mana tikko tapusī bilde.

Teks… Nu tad beidzot tas ir paveikts Esmu uztaisījusi savu blogu.

Ja godīgi jāatbild uz jautājumu – priekškam – tad tiešām nezinu varbūt vnk lai būtu un iespējams reizēm pat kaut ko uzrakstīšu vai izlikšu kādas savas bildes sadaļā “Photos”.